SMEUnited
Ko Eiropas Komisijas apņemšanās nozīmē Latvijas mazajiem uzņēmumiem?
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena 16. septembra uzrunā Eiropas Parlamentā par vienu no svarīgākajām prioritātēm nosauca Eiropas ekonomikas stiprināšanu. Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem īpaši nozīmīgas ir ieceres par vienotā tirgus attīstību, mazāku administratīvo slogu, ātrāku atļauju izsniegšanu un pieejamāku finansējumu.
Vienotais tirgus, kas darbojas arī mazam uzņēmumam
Komisijas priekšsēdētāja norādīja, ka līdz 2027. gada beigām iecerēts pabeigt būtisku vienotā tirgus pārveidi, balstoties uz ceļvedi “Viena Eiropa, viens tirgus”. Latvijas uzņēmumam šīs ieceres vērtība būs mērāma pēc tā, vai kļūs vienkāršāk piedāvāt preces un pakalpojumus citās dalībvalstīs, neuzņemoties nesamērīgas papildu izmaksas.
Mazāks administratīvais slogs — arī Latvijā
Uzrunā īpaši pieminēts administratīvais slogs, kas kavē uzņēmumus un MVU. Komisija vēlas turpināt vienkāršošanu un rosina dalībvalstīm vienoties pret ES prasību pārmērīgu papildināšanu nacionālajā līmenī. Latvijas Biznesa savienības ieskatā tas ir svarīgs signāls: uzņēmējiem nepieciešami skaidri, samērīgi un paredzami noteikumi visos pārvaldes līmeņos. Solījuma rezultāts būs redzams tikai tad, ja samazināsies arī laiks un izmaksas, kas uzņēmumam vajadzīgas prasību izpildei.
Ātrākas atļaujas un pieejama enerģija
Komisija plāno priekšlikumus, lai paātrinātu atļauju izsniegšanu. Uzrunā uzsvērta arī nepieciešamība ātrāk pieslēgt jaunus projektus elektrotīkliem un ieguldīt tīklu attīstībā. Mazam uzņēmumam ieguldījuma lēmumu bieži nosaka tieši gaidīšanas laiks, pieslēguma izmaksas un enerģijas cena. Tāpēc šajā jomā būs svarīgi vērtēt praktisko ietekmi, ne tikai pieņemto iniciatīvu skaitu.
Finansējums izaugsmei
Fon der Leiena pieteica arī jaunu banku jomas pasākumu kopumu, kura mērķis ir vienkāršošana un tirgus sadrumstalotības mazināšana. Latvijas mazajiem uzņēmumiem būtisks jautājums būs, vai šīs pārmaiņas uzlabos iespējas saņemt finansējumu ieguldījumiem un attīstībai. Pašlaik tā ir politiska iecere, nevis jau pieejams jauns atbalsta instruments.
No apņemšanās līdz izmērāmam rezultātam
Latvijas Biznesa savienība atzinīgi vērtē Komisijas uzmanību MVU vajadzībām. Turpmāk izšķiroša būs ieceru īstenošana Eiropas Savienībā un Latvijā. Vienkāršošanas mērauklai jābūt konkrētai: mazāk laika formalitātēm, ātrāki lēmumi un labākas iespējas mazam uzņēmumam konkurēt un augt vienotajā tirgū. LBS sekos līdzi Komisijas priekšlikumiem un to ieviešanai Latvijā.
Avots: Eiropas Komisija, “2026 State of the Union Address by President von der Leyen”, 2026. gada 16. septembris: https://cyprus.representation.ec.europa.eu/news/2026-state-union-address-president-von-der-leyen-2026-09-16_en
Pāreja uz sociāli taisnīgāku Eiropu: E.Egles uzruna diskusijā par Eiropas Sociālā pīlāra Rīcības plānu (13.10.2020.)

Ja Latvijas sabiedrība un mēs kā Eiropas Savienības daļa vēlamies nākotnē virzīt attīstības procesus, kas vērsti uz sociālo taisnīgumu, tad ir nepieciešama aktīva un savlaicīga ietekmes pušu mijiedarbība. Šķiet, ka fragmentācija pēc reģionālā un sektorālā līmeņa ir Latvijas un Eiropas sociālā pīlāra lielākais izaicinājums. Latvijas Biznesa savienības (Latvijā nav atzīta par formālu sociālo parteri) pārstāves Eiropas Savienībā – SMEunited (Eiropas līmeņa sociālā partnere) šī rudens MVU Barometrs uzrāda arvien lielāku plaisu starp Eiropas ziemeļiem un dienvidiem, IKT un būvniecības nozare ‘’eksplodē’’ pateicoties digitālajai un zaļajai ES transformācijai, nespējot rast atbilstošus speciālistus pieprasījuma realizācijā, bet radošās industrijas, tūrisms un viesmīlība ‘’novāc drupačas’’ no digitalizācijas galda. Sociālais pīlārs tikai iegūtu, ja notiktu patiesa diskusija par publiskām investīcijām sektoros, atbrīvojot resursu sabiedrības noturības veicināšanai pret dažādām ārkārtas situācijām.
Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »SMEunited jaunākais ES MVU barometrs liecina par vēl nebijušu kritumu uzņēmējdarbības klimata rādītājos

SMEunited jaunākais ES MVU barometrs liecina par vēl nebijušu MVU uzņēmējdarbības klimata kritumu, ko izraisījusi Covid-19 pandēmija. Tas, galvenokārt, skaidrojams ar ļoti negatīviem pēdējā pusgada rezultātiem, bet arī otrā pusgada gaidas ir zemas. Tādējādi MVU klimata indekss samazinās par 18,8 punktiem, sasniedzot 54,6 punktus, kas ir zemākais līmenis, kāds jebkad reģistrēts.
Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »