Pāreja uz sociāli taisnīgāku Eiropu: E.Egles uzruna diskusijā par Eiropas Sociālā pīlāra Rīcības plānu (13.10.2020.)

Posted on Updated on

Ja Latvijas sabiedrība un mēs kā Eiropas Savienības daļa vēlamies nākotnē virzīt attīstības procesus, kas vērsti uz sociālo taisnīgumu, tad ir nepieciešama aktīva un savlaicīga ietekmes pušu mijiedarbība. Šķiet, ka fragmentācija pēc reģionālā un sektorālā līmeņa ir Latvijas un Eiropas sociālā pīlāra lielākais izaicinājums. Latvijas Biznesa savienības (Latvijā nav atzīta par formālu sociālo parteri) pārstāves Eiropas Savienībā – SMEunited (Eiropas līmeņa sociālā partnere) šī rudens MVU Barometrs uzrāda arvien lielāku plaisu starp Eiropas ziemeļiem un dienvidiem, IKT un būvniecības nozare ‘’eksplodē’’ pateicoties digitālajai un zaļajai ES transformācijai, nespējot rast atbilstošus speciālistus pieprasījuma realizācijā, bet radošās industrijas, tūrisms un viesmīlība ‘’novāc drupačas’’ no digitalizācijas galda. Sociālais pīlārs tikai iegūtu, ja notiktu patiesa diskusija par publiskām investīcijām sektoros, atbrīvojot resursu sabiedrības noturības veicināšanai pret dažādām ārkārtas situācijām.

Ietekmes, ne ieinteresēto pušu iekļaušana un mijiedarbība ļauj veicināt sociālo taisnīgumu – vienlīdzīgas iespējas un piekļuvi darba tirgum, taisnīgiem darba apstākļiem un sociālo aizsardzību/ iekļaušanu. Tikai mijiedarbībā, ne šaurā lokā diskutējot, var apzināt pušu potenciālos konfliktus un rast kompromisus, radot sistēmisku pamatu mūsdienīgai sociālajai partnerībai. Latvijā mēs joprojām neesam iemācījušies sarunāties. Joprojām sociālais dialogā ietverta neliela tautsaimniecības daļa, kurā dominē publiskā sektora kapitālsabiedrības vai publiskā finansējuma saņēmēji. Valsts savā veidā īsteno sociālo dialogu pati ar sevi, kas liedz īstenot pārmaiņas uz visu ietekmes pušu iekļaušanu kopīgā darbā, ko mēs saprotam ar sociālo vai sociāli ekonomisko partnerību.

Mūsdienīgu sociālo partnerību Latvijā var stiprināt, ja:

  1. Tiek respektētas visu ietekmes pušu intereses, gan identificējot un definējot problēmu, gan izvirzot to ieinteresēto pušu dienas kārtībā un meklējot vienotu risinājumu. Šobrīd valsts budžeta 2021.gadam izstrādes procesā, piemēram, ir diskriminēta ievērojama uzņēmīgu un radošu cilvēku grupa, kuri nav iekļauti formālajos konsultāciju mehānismos. (Pašnodarbināto, autoratlīdzību, mikronodokļa maksātāju režīmā strādājošie). Cilvēkam ir tiesības nopelnīt minimālo ienākumu pirms nodokļu nomaksas. Ja cilvēkam nav iespēja gūt iztikas minimumu, valsts politika netiks uztverta iedzīvotāju vidū, kā taisnīga. Pašnodarbinātie, individuālie komersanti un autoratlīdzību saņēmēji tieši par šo jautājumu ir izmisuma zonā.
  2. Sociālā taisnīguma izveide ir perspektīva, ja pastāv ilgtermiņa stratēģija, ko veido visas ietekmes puses. Piemēram, Latvijas formālo sociālo partneru starpā parakstītās vienošanās nav zināmas plašākai sabiedrībai, tām ir fragmentārs raksturs, tās nepārstāv darba tirgū strādājošo vairākumu, neskar virkne sektoru un nodarbinātības formu. Šo partneru vidū ir jāpanāk izpratne par sadarbības formātiem ar pārējiem sabiedrības un ekonomikas dalībniekiem, kas ir minētie pašnodarbinātie, zinātnes un radošo industriju pārstāvji, pensionāri u.c., sociālā dialoga transformāciju sociālajā partnerībā, regulējuma pilnveidi un pašregulējošām iniciatīvām.    
  3. Nostiprināta sadarbība starp biedrībām, pašvaldībām un valsts institūcijām, kas arī iesaistās sociālā pīlāra rīcības plāna praktiskā ieviešanā. Latvijas formālo sociālo partneru organizācijas – kā sava veida koalīcija cenšas darboties autonomi, nerisina konfliktus starp pusēm pastāvošo vienošanos ietvaros, neinformē par saviem priekšlikumiem pirms aizstāvības centienu īstenošanas nacionālā līmenī. Atgriezeniskās saites vājums un caurspīdības trūkums mazina iespēju, balstoties uz rezultātiem un secinājumiem, izvirzīt jaunus mērķus, uzdevumus un iniciēt jaunus, uz sadarbību vērstus projektus, kas ir izšķiroši ārkārtas situācijas apstākļos, ko mums rada COVID 19 vīrusa izraisītā pandēmija. Piemēram, diskriminācija starp valsts un pašvaldību finansētiem pedagogiem vispārējā un pirmsskolas izglītībā. Mums ir līdzīgi kā Eiropas Savienībā jāveido Latvijas Ekonomisko un sociālo lietu komiteja, kas daudzpusīgi analizē un sniedz atklāti priekšlikumus politikas veidotājiem un ieviesējiem.
  4. Sociālā taisnīguma mērķim ir jāmudina konsolidēt resursus, t.sk. kompetenci, jāvieno uz koordinētu likumdevēju un izpildvaras, pašvaldību, akadēmisko spēku, sociālo partneru, t.sk. mazo un vidējo uzņēmumu pārstāvju, u.c. NVO rīcību. Tikpat svarīgi ir ietekmes pusēm darboties atvērti, reaģēt uz jauniem jautājumiem, kas parādās partneru un sabiedrības dienas kārtībā, piemēram, attālinātā darba formas, darba laika izmantošana, kompetenču struktūra un kvalifikācijas prasības izglītībā u.c. Par šiem jautājumiem šobrīd Latvijā diskutē galvenokārt ieinteresētās, bet ne visas ietekmes puses. 2021.gada valsts budžets nerespektē Sociālā pīlāra principus jo tie, kuriem algas tiek maksātas no publiskiem līdzekļiem, šobrīd gaida atalgojuma pieaugumu, ņemot vērā sociālo iemaksu pieaugumu no 2021.gada, savukārt bizness un biedrības veic aprēķinus, kurus cilvēkus būs jāmudina meklēt jaunas iespējas darba tirgū, kuru ir ‘’saplosījusi’’ Covid-19 pandēmija. Sociālais taisnīgums var pastāvēt, ja ikviens sabiedrībā saņem taisnīgu attieksmi un tiek iesaistīts lēmumos, kas skart tā pastāvēšanu.

Līdz ar to – pastāvēs, kas pārmainīsies!

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s