Latvijas Biznesa savienība

Investīcijām draudzīgākās pašvaldības ir Aizkraukles novads, Mārupes novads un Ventspils

Posted on 07/11/2018 Updated on 07/11/2018

2018. gada 7. novembrī norisinājās Latvijas Biznesa savienības organizētā II “Investīcijām draudzīgākā pašvaldība” indeksa atvēršana. Par investīcijām draudzīgāko pašvaldību 21 reģionālas nozīmes attīstības centru grupā atzīts Aizkraukles novads, savukārt 89 vietējās nozīmes attīstības centru grupā – Mārupes novads. Republikas pilsētu grupā par uzvarētāju jau otro gadu atzīta Ventspils pilsēta.

Rinalds Muciņš, VARAM valsts sekretārs: “Indeksa rezultāti uzskatāmi atklāj, ka pašvaldības ne tikai īsteno dažādus atbalsta pasākumus, kas veicina uzņēmējdarbību, bet arī, ka tie ir specifiski pielāgoti katras konkrētās pašvaldības situācijai un uzņēmēju vajadzībām. Mēs uzskatām, ka pašvaldību savstarpēja salīdzināšana attīsta labvēlīgu konkurenci gan starp pašvaldībām, gan uzņēmējiem. Tā arī ir laba iespēja iepazīt citu pašvaldību pieredzi un gūt ierosmi jaunām idejām, ko īstenot savos novados.”

Latvijas Biznesa savienība pateicas pašvaldībām par apjomīgo darbu, kas paveikts mazā biznesa atbalstam. Pašvaldību varā ir iedrošināt ne tikai ārvalstu investorus, bet ikvienu Latvijas iedzīvotāju investēt savā pilsētā vai novadā. Pašvaldības no pašiem iniciatīvas ‘’Atbalsti mazo biznesu’’ un Mazā biznesa dienas pirmssākumiem ir mūsu stratēģiskie partneri. Latvijas Biznesa savienības padomes priekšsēdētāja Elīna Egle: ‘’Ir patiess prieks redzēt, kā pašvaldības pilnveido uzņēmējdarbības vidi – sakārto infrastruktūru, iegulda izglītībā, veicina produktu noietu un popularizēšanu, organizē informatīvus pasākumus, grantu programmas. Esmu pārliecināta, ka vienam otru atbalstot, Latvijas simtajā gadskārtā mazā biznesa peļņa sasniegs vienu miljardu eiro, sniedzot būtisku ieguldījumu kopējā labklājībā’’.

II ”Investīcijām draudzīgākās pašvaldības’’ indeksa rezultāti 2018.gadā:

Salīdzinot ar 2016. gada indeksu, šogad kvantitatīvo datu apkopojums neuzrāda radikālus lēcienus vai kritumus. Indeksa aprēķins, kas sastāv no kvantitatīvās jeb statistikas daļas un kvalitatīvās jeb pašvaldību novērtējuma pēc īstenotajām darbībām uzņēmējdarbības sekmēšanai savā teritorijā, parāda, ka ne vienmēr tikai lielās pašvaldības ir spējīgākās uzņēmējdarbības sekmēšanas jomā. Gluži pretēji, indekss apliecina, ka novados ar reģionālas nozīmes attīstības centru un novados ar vietējas nozīmes attīstības centru, tiek īstenots plašs atbalsta pasākumu klāsts uzņēmējdarbības sekmēšanai, kas ir specifiski pielāgots tieši konkrētās pašvaldības situācijai un uzņēmēju vajadzībām. Iepriekš minēto pašvaldību grupās redzams, ka liela nozīme ir arī sadarbībai – vietējā un reģionālā līmenī, iesaistoties dažādās aktivitātēs ar uzņēmējdarbību saistītām institūcijām, lai stiprinātu pašvaldības uzņēmēju konkurētspēju un atpazīstamību.

Investīcijām draudzīga pašvaldība indeksa aprēķināšanas metodoloģija: 

Metodikas I daļa. Statistika par 2017.gadu šādos rādītājos (40% īpatsvars indeksā; SIA ‘’Lursoft’’ aprēķini):

• Aktīvo uzņēmumu skaits uz 1000 iedzīvotājiem
• Darbinieku skaits novada uzņēmumos pret iedzīvotāju skaitu (2016.gada dati), (%)
• Kopējais apgrozījums (2017.gada dati; tūkst. EUR) uz 1000 iedzīvotājiem
• Kopējā peļņa (2017.gada dati; tūkst. EUR) uz 1000 iedzīvotājiem
• Uzņēmuma ienākuma nodoklis (2017.gada dati) uz 1000 iedzīvotājiem
  Minētie statistikas rādītāji izvēlēti, lai kodolīgā veidā atspoguļotu gan uzņēmēju sekmes, gan arī novērtētu uzņēmēju pozitīvo devumu pašvaldībai un sabiedrībai. Indeksā netiek ietverti valsts un pašvaldību uzņēmumi, to finanšu rādītāji.

Metodikas II daļa. Plānošanas reģionu novērtējums/nominācija, kur izvērtētas pašvaldību organizētās aktivitātes uzņēmējdarbības veicināšanai un investīcijām draudzīgas vides izveidē (60% īpatsvars indeksā).

• Saskaņā ar Reģionālās attīstības likumu, plānošanas reģiona kompetencē ir saimnieciskās darbības veicināšana plānošanas reģiona teritorijā. Šīs kompetences nodrošināšanai katrā no plānošanas reģioniem ir izveidoti uzņēmējdarbības centri, kuriem ir koordinējošā loma reģionālajā līmenī starp valsts, pašvaldību un nevalstiskā sektora uzņēmējdarbību atbalstošajām institūcijām un uzņēmējdarbību atbalstošā joma.
• Plānošanas reģionu uzņēmējdarbības centri ir reģionāla līmeņa stakeholder jeb kompetentā iesaistītā puse, lai reģiona ietvaros sniegtu bottom-up vērtējumu par pašvaldību sniegumu uzņēmējdarbības sekmēšanas jomā.
• Indeksa “Investīcijām draudzīgākā pašvaldība” vērtējuma sagatavošanas ietvaros plānošanas reģioni izvirza, TOP 3 pašvaldības no katra reģiona, sniedzot aprakstošu informāciju šādos aspektos:
  • Pašvaldības paveiktais un sasniegtais, īstenojot atbalsta pasākumus uzņēmējdarbības sekmēšanai (t.sk. uzņēmējdarbības atbalsta infrastruktūras veidošana);
  • Pašvaldības sadarbība ar dažādām organizācijām uzņēmējdarbības sekmēšanas pasākumos.

Metodikas III daļa. Kvalitatīvo datu rezultātu reitings un kvantitatīvo datu rezultātu reitings tiek apkopots, izmantojot, svērto reitinga vidējā rādītāja metodi (weighted average of raitings).

Indekss tiek veidots Latvijas Biznesa savienības iniciatīvas ‘’Atbalsti mazo biznesu’’ ietvaros, kas apvieno vairāk kā 5600 uzņēmumu, kas ir turpat viena desmitā daļa no Latvijas aktīvajiem uzņēmumiem. Iniciatīvu ‘’Atbalsti mazo biznesu!’’ un Mazā biznesa dienu atbalsta Latvijas pašvaldības, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un ‘’Lursoft’’, informē: ziņu aģentūra ‘’LETA’’ un ‘’Latvijas Avīze’’.
Fotogrāfijas no indeksa atvēršanas: https://failiem.lv/u/wdttfhcm

Kontakti:

Eduards Filippovs, Latvijas Biznesa savienības valdes priekšsēdētājs,

e-pasts: bizness@savieniba.lv, tālr.: 29247037